Atbildība par Gada Pārskatu neiesniegšanu

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 pantu – par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no septiņdesmit līdz četrsimt trīsdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par izvairīšanos iesniegt šā panta pirmajā daļā norādītos dokumentus – uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no simt četrdesmit līdz trīssimt piecdesmit euro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 217. pantu -par uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu kārtošanas nosacījumu, gada pārskatu vai statistikas pārskatu sastādīšanas kārtības pārkāpšanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas savlaicīgu neiesniegšanu vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, -soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām.

Par uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu- soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.

VID ir tiesīgs pēc brīdinājumā norādīta termiņa neievērošanas materiālus nosūtīt VID Finanšu policijas pārvaldei jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu.


Nomas līguma piereģistrēšana VID

Noslēdzot nekustamā īpašuma nomas līgumu, lai varētu piemērot 10 % nodokļa likmi, nodokļu maksātāja pienākums ir piecu darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas informēt par to Valsts ieņēmumu dienestu (VID), ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu izvēlējies noteikt atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta divpadsmitajai daļai.

Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz attiecīgu iesniegumu. Atgādinām, ka visērtāk to izdarīt elektroniski, jo ārpus Rīgas, piemēram Saldū, VID pieņem tikai 1 dienu mēnesī. Kad 5 darba dienu termiņu ir grūti ievērot.  Protams, var līguma kopiju likt aploksnē un sūtīt uz Rīgas VID.

EDS/Dokumenti/ Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas / Nodokļu maksātāja reģistrācija / Paziņotās saimnieciskās darbības veicējs.

Klāt pievienojot skanētu  vai elektroniski parakstītu nomas līgumu un norādot nomas termiņu.


Slimības lapu apmaksa

Ar 2022. gada 1. aprīli A lapas izsniegšanas laiks ir 9 dienas. Līdz šim darba devējam no saviem līdzekļiem bija jāapmaksā slimības lapa līdz 10.darbnespējas dienai.

Slimības naudas apmērs paliek līdzšinējā apmērā: par otro un trešo pārejošas darbnespējas dienu ne mazāk kā 75% no vidējās izpeļņas, savukārt no ceturtās līdz devītajai dienai – ne mazāk kā 80%.

Ja darbiniekam pirmā darbnespējas diena būs iestājusies līdz 2022.gada 31.martam, slimības naudu par pārejošu darbnespēju darba devējs apmaksās tāpat kā līdz šim – līdz desmitajai darbnespējas dienai, bet Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra slimības pabalstu (“B lapa”) apmaksā ar 11. slimības dienu.

Ja darbnespējas cēlonis ir arodslimība vai nelaimes gadījums darbā, tad darbnespēja arī turpmāk tiek apmaksāta saskaņā ar likumu “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.

Likuma 19. panta trešā daļa nosaka: “Ja persona saslimusi ar arodslimību, tiek izsniegta slimības lapa B un valsts apmaksā personas darbnespēju no pirmās dienas.

Ja darbā ir noticis nelaimes gadījums vai iegūta darba trauma, tad darbnespēju par pirmajām 10 darbnespējas dienām apmaksā darba devējs, no 11. darbnespējas dienas – valsts.


Covid 19 situācija

No 2021. gada 21. oktobra līdz 15. novembrim strādājam attālināti. Dokumentus varat atstāt mūsu pastkastītēs Tūristu iela 1, 1. stāvā. Vai zvaniet uz biroja mobilo tel. 29224634.

Vai savai grāmatvedei personīgi.

Arī šis lokdauns mūs jāpārcieš, lai tiktos klātienē pēc situācijas normalizēšanās.

Mūsu darbs neapstājas.


COVID-19 atbalsts lauksaimniekiem

Saskaņā 14. aprīļa valdības sēdē izskatīto projektu par atbalstu saistībā Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, atbalstam par slaucamu govi vai realizētu liellopu nebūs jāpiesakās, - pamatojoties uz Lauksaimniecības datu centra un Lauku atbalsta dienesta datubāzēs uzkrāto informāciju, Lauku atbalsta dienests atbalstu aprēķinās un ieskaitīs ražotāju kontā.

Taču, atbalsts tiks rēķināts un piešķirts tikai tad, ja jūlijā Zemkopības ministrijas veiktie aprēķini par ienākumu samazinājumu attiecīgajā nozarē apliecinās, ka ražotāju ieņēmumi valsts griezumā šogad laikā no aprīļa līdz jūnijam (ieskaitot) ir samazinājušies par 20 procentiem vai vairāk.

Apgrozījuma izmaiņas savukārt tiks vērtētas attiecībā uz atbalstu par apgrozījuma samazinājuma radītajām grūtībām. Šeit atbalsts būs pieejams pārstrādes uzņēmumiem, kā arī primārajiem lauksaimniecības ražotājiem, kuri nesaņems atbalstu ienākumu stabilizēšanai (sk. iepriekšminēto). Šajā gadījumā apgrozījuma samazinājums tiks vērtēts katra uzņēmuma (ražotāja) individuālajā līmenī, pēc operatīvo bilanču un peļņas-zaudējumu aprēķina datiem.

Zigmārs Ķikāns ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Direktors


PIETEIKŠANĀS KREDĪTPROCENTU SUBSĪDIJĀM LĪDZ 20. OKTOBRIM

No 2019.gada 1.oktobra līdz 20.oktobrim primārie lauksaimniecības produkcijas ražotāji, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersanti, pretendenti, kas darbojas zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē varēs pieteikties atbalstam kredītprocentu daļējai dzēšanai.

 

Minēto atbalstu var saņemt pretendenti par laikposmā no 2018.gada 1.oktobra līdz 2019.gada 30.septembrim faktiski samaksātajiem īstermiņa aizdevuma vai ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentiem.

Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi 4 procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par 4 procentiem.

Iesniegumu var  iesniegt tikai izmantojot Lauku atbalsta dienesta Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS).

De minimis veidlapa ir jāazpilda EDS un pieteikumā ir jānorāda tikai veidlapas identifikācijas Nr. 

Šobrīd jāpasūta izziņas no kredītiestādēm un līzinga kompānijām. 

Sīkāka info: LAD mājas lapā


Pensijas vecums un stāžs

Likumā “Par valsts pensijām” noteiktais vispārējās pensionēšanās vecums ik gadu par trim mēnešiem palielinās, līdz no 2025. gada 1. janvāra tas būs 65 gadi. Tiesības uz valsts vecuma pensiju 2024. gadā ir no 64 gadu un deviņu mēnešu vecuma, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. 

Vienlaikus pakāpeniski paaugstinās arī priekšlaicīgās pensionēšanās vecums. 2024. gadā priekšlaicīgi pensionēties var tie, kuri sasnieguši 62 gadu un 9 mēnešu vecumu. Jums šīs tiesības būs šogad – no jūlija, kad apritēs 62 gadi un deviņi mēneši. 

Priekšlaicīgo pensiju ir tiesības pieprasīt divus gadus pirms vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanas, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. 

Pensija jāpieprasa ne agrāk kā vienu mēnesi pirms dienas, kad tiks sasniegts noteiktais pensionēšanās vecums. 


Skaidras naudas darījumi

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtību reglamentē Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 237 “Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi”.

Darījums likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē ir darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, grozīšanai, turpināšanai vai izbeigšanai.

Grāmatvedības likumā terminu paskaidrojumos norādītais saimnieciskais darījums ir jebkurš tiesisks darījums (Civillikuma izpratnē), kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma saistībās vai mantas stāvoklī. Pārmaiņas mantas stāvoklī ir mantas sastāva vai vērtības izmaiņas.

Likums nosaka grāmatvedību kārtot tā, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma saistībām, mantu un finansiālo stāvokli noteiktā datumā, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodiskajā materiālā “Skaidras naudas lietošanas ierobežojumi” paskaidrots:

  • skaidrā naudā veikts darījums – skaidras naudas saņemšana vai izsniegšana par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu, turpināšanu vai izbeigšanu; darījumi var būt, piemēram, pirkums, norēķins ar piegādātāju, aizdevuma saņemšana/izsniegšana, norēķins par nomas pakalpojumu, dāvinājums u. c.

Nodokļu maksātāji likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē ir Latvijas Republikas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai norunas pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vai kam tiek garantēts ienākums nākotnē.

Nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7 200 euro.